1948. gadā pieĦemtā Vispārējā cilvēktiesību deklarācija ietver "vīriešu un sieviešu vienlīdzīgas tiesības" un pievēršas gan vienlīdzības, gan taisnīguma jautājumiem. Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja 1979. gadā pieņēma Konvenciju par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu (CEDAW), lai likumīgi īstenotu Deklarāciju par sieviešu diskriminācijas izskaušanu. To raksturo kā starptautisku sieviešu tiesību likumprojektu, tas stājās spēkā 1981. gada 3. septembrī. ANO dalībvalstis, kas nav ratificējušas konvenciju, ir Irāna, Palau, Somālija, Sudāna, Tonga un Amerikas Savienotās Valstis. Niue un Vatikāns, kas ir trešās valstis, arī to nav ratificējušas. Jaunākā valsts, kas kļūs par konvencijas pusi, ir Dienvidsudāna, 2015. gada 30. aprīlī. Konvencija definē sieviešu diskrimināciju šādā redakcijā:
Jebkādas atšķirības, izslēgšana vai ierobežojumi, kas izdarīti uz dzimuma pamata un kuru mērķis vai mērķis ir mazināt vai atcelt cilvēktiesību ievērošanu vai atņemšanu sievietēm, neatkarīgi no viņu ģimenes stāvokļa, pamatojoties uz vīriešu un sieviešu vienlīdzību un pamatbrīvības politiskajā, ekonomiskajā, sociālajā, kultūras, civilajā vai citā jomā.
Tas arī nosaka rīcības plānu, lai izbeigtu diskrimināciju dzimuma dēļ, par kuru valstīm, kas ratificē Konvenciju, ir jāaizsargā dzimumu līdztiesība savos iekšējos tiesību aktos, jāatceļ visi diskriminējošie noteikumi savos tiesību aktos un jāpieņem jauni noteikumi, lai pasargātu no diskriminācijas pret sievietes. Viņiem ir arī jāizveido tribīnes un valsts iestādes, lai garantētu sievietēm efektīvu aizsardzību pret diskrimināciju, un veikt pasākumus, lai likvidētu jebkādu indivīdu, organizāciju un uzņēmumu diskrimināciju pret sievietēm. [ANO Ģenerālā asambleja][Dzimumu līdztiesība] |